Uguns liesmai degot attālinās soļu radīta, lauzta skuju sāpe. Vaska asarās, kur palikušas pakta iecirstas rētas, tā noglabā tautas gadu desmitu nebrīvi, tās ciešanas un sāpes. Liesmas mēles apskauj debesis, noglāsta gaisu, tā izgaršojot tajā vēl jūtamo sarkanās indes smārdu. Ugunsceļš ir liesmu vēstīts stāsts, kas stāsta par tās dienas notikumiem, kad cilvēkus no dažādām vietām vienoja, kas kopīgs kā zemes likteņstāsts, kas katru no viņiem skāris. Baltijas ceļa dalībniekiem sadodoties rokās tā sirdīs pierādījām, ka mums rūp, kas notiek ar mūsu zemi, valsti.
Lai arī pagājis laiks mūsos arvien kvēlo kopīgi degtā mīlestības uguns par mūsu Latvijas valsti. Kā svētu pateicību izrādīsim cieņu, atceroties vienu no lielākajām akcijām trešās atmodas laikā. Tā deva iespēju izaugt jaunai paaudzei brīvā Latvijā. Tā, lai dod spēku mūsu jaunajai paaudzei priekš jaunas atmodas turpinot iesākto, bet nozagto atmodu. Pierādīsim, ka mūsu kopīgā liesma par spīti visam turpina degt, jo tā degta asarās ar karmīnsarkanu kvēlmi. Neslāpējama savā būtībā, tā silda mūs, vieno un ved tuvāk latviešu tautas atmodai.
Papildus informācija šeit
Baltijas ceļa atceres pasākums tuvāk esošajiem vidzemniekiem(2.attēls). Valmieriešiem ir iespēja doties kopīgā auto kolonnā ar Latvijas karogiem. Papildus informācija šeit.
0 comments:
Post a Comment