Divu siržu asarās
Deg atmiņu kamoliņš
Ielās kūp pelnu rētas
Lūpsārtajās lauskās atspīd
Rudens pēdējās asaru lāses
Tās lēni pilda tējas krūzes
Drīz pavisam drīz
Sniegā aizmigs pēdējās lapas
Tad dzersim tēju ar nāvi
Līdz atnāks pavasaris..