Mūsdienās daudzi jo daudzi ir aizrauti ar
tehnoloģijām. Ātrāk un ērtāk kā jebkad varam sazināties savā starpā. Tomēr
arvien vairāk aizmirstam ko ļoti svarīgu. Ar šīm dažām rindām es vēlos tevi
vedināt par to aizdomāties, atminēties patiesās vērtības.
Iedomājies pirmo
satikšanos, sajustu skatienu, kad mulsti no daiļās meitenes klātbūtnes. Tomēr
tu nevēlies bezpersonisku kontaktu, vārdus bez jebkādas nozīmes. Tas, ko vēlies
ir vien ieskatīties otra dvēseles atspulgā, skaistajā acu skatienā un sajust to
sajūtu, kad kautrīgi novērsies, baidoties to pazaudēt, būt nesaprastam. Tomēr vēlies nedaudzos skatienus
kā atmiņas glabāt savā prātā. Vārdu pa vārdam tos pierakstīt ar roku rakstītās
vēstulēs ikkatru vārdu tajās pārdomājot. Neslēpjoties aiz nekā, nepakļaujoties
ātrumā drukāta bezpersoniska, neko neizsakoša tehnoloģiju izvirtībai. Tā vietā
ļaujot sirdij runāt, ļaujot otram just visu to, ko nozīmē viens otram. Gluži kā ļaut sirdij uzlūgt otru uz deju, kuras laikā iepazīsti otru, kad skatieniem sastopoties, izlasi atspīdumā rakstīto, lai reiz liktens vesti tiktos no jauna, bet līdz tam pavadītu pierakstot patieso dvēseles sapni.
Neklausies un nepakļaujies
mūsdienu domai. Uzdrīkstēsies ieklausīties un noticēt šim spēkam, patiesībai.
Iespējams, pasaule tādus kā mūs nesaprot, bet tas ir viņu zaudējums. Nebaidies
būt par sirdspukstu tiem, kuriem mirusi dzīvība, ko sniedz ar roku
rakstīti vārdi.
0 comments:
Post a Comment