DreamLark

Melniem ziediem sēta cilvēku esība pļavās. Tumsa māc zemi mūsu, ziedi lēnām zaudē krāsu. Tā sēj tumšus ziedu laukus. Visapkārt plešas tumsā sēto ziedu dārzi. Ciešanas un sāpes ko radām zemei mūsu vērš tos melnus. Dārzi, ko radam mēs zemē, kas radīta gaismai un krāšņumam. Vai šiem ziediem būs sēta mūsu tautas zemes nākotnē ? Vai tumsā sēto ziedu dārzā mūsu bērni spēlēsies ar to melnumu. Viņiem atliks vien ieelpot melnos sodrējus, līdz dziļumiem tiem pārņemot to dvēseles. Ieelpot aizgājušo un priecāties par melno nāves smaržu, spēlēties ar to ziediem, ieelpot to sāpju un ciešanu smaržu. Tā ir nākotne, ko varam novērst. Vēl ikkatrs no mums spēj pasargāt zemi no melnuma klājuma, pretoties šai arvien spēcīgākajai tumsai, ar gaismu, ko radam saviem darbiem, no tīras sirds un mīlestības, pret vienīgo zemi mūsu. Ikkatra dienu beigās nāks Nāve ar izkapti pļaut šos tevis sētos ziedus, jo tu esi un būsi tikai viens no tās melnajiem ziediem. Tomēr caur savu rīcību un darbiem pret savu zemi vairs nebaidies un spēj ieskatīties nāvei acis un redzēt tās acīs asaras. Ikkatra diena dāvāta mums, lai tai aizejot, aizverot acis, sev varētu teikt, ka es esmu izdarījis visu, lai nākamā diena būtu tuvāk tam, lai mūsu zemi neklātu melniem ziediem sētas pļavas.

.