Reiz mīlēju tevi tik ļoti
Un tik ilgu laiku
Kādēļ tu aizgāji
Kad neizdarīju neko nepareizu ?
Tavs smaids bija kā saule
Tumšā un lietainā dienā
Liekot noskaidroties debesīm
Atturot tām kļūt pelēkām
Tavas acis reiz bija mirdzums
Pasaules spožajai gaismai
Vai varbūt tās bija mirdzošās zvaigznes
Kas piepilda nakti
Tavām rokām piemita spēks
Spējot dot maigāko pieskārienu
Tas vienmēr deva mazliet trīsas
Tās mīlēju tik ļoti
Tavi apskāvieni reiz bija kā zāles
Kas rūgtumu mainīja pret prieku
Tirpas izskrēja cauri manam ķermenim
Katrreiz jūtot tavu mīlu blakus esam
Tavi skūpsti reiz bija kā vējš
Tie bija svaigi un brāzmaini pret manu seju
Tie bija maigi, maigi
Kas tāds ko neviens neaizvietos
Bet tagad tev patīk kāds cits
Un tas padara mani traku
Starp mums viss beidzies
Bet mīla ko jutu vēl eksistē
Un apsolu sev to
Ka, nekad vairs neraudāšu
Reiz tu man biji viss
To es nevaru sev noliegt
Tomēr neturēju šo solījumu
Un izplūdu asarās
Stundas ko raudāju skita kā dienas
Dienas skita kā gadi
Caur asarām kritušajām
Izraudāju sirdi un sāpes
Iemācījos nekad nedod mīlu prom
Ja mīlu nesaņemu pretī
0 comments:
Post a Comment