Šovakar, kas tumsa pārmākusi gaismu, atminējos par šo savu memuāru, ko kādu laiku laika un arī radošuma trūkuma dēļ, neesmu papildinājis. Pakavējoties brīdi domās un ļaujoties mirkļa vājumam, esmu nolēmis, reizi pa reizei ko ievietot šeit, pat pārmaiņas pēc atļaujoties iemest pa kādam sevis rakstītam darbam, kuram katram ir savs stāsts, dažs tapis vēlās nakts stundās, cits studiju lekcijās, vēl kāds rakstīts, kopmītņu auras iespaidā, vai jūras krastā izdomāts, klausoties viļņu un vēja skaņās. Tomēr tos visu vieno, kas kopīgs, tie tapuši mirkļa iedvesmā, tie nebūt nav pilnīgi un ne literāri pareizi, un ne visiem skanīgi un skaisti, bet tie ir daļa no izjusta iedvesmas brīža, ietverot mirklības nokrāsu sevī. Kā arī, pa brīvākam brīdim ievietošu, pa kādam citātu izvilkumam no savām izlasītām grāmatām, ar tiem, kas raduši ievērību un sirdij tīkamāki un, kas zina, kad iedvesma pārņems savā varā, un laiks atļaus, padalīšos ar jaukām pārdomām par kādu sev tuvu tēmu. Tiem, kas lasa un pat ja zina, kurš raksta, novēlu atrast ko sev noderīgu un ne mazāk svarīgākais, ja manis rakstītais vai ievietotais liks aizdomāties, par lietām, par to dziļāku nozīmi, par to kā mēs skatāmies uz apkārtējo, par to kā mēs uztveram apkārtējo.
1 comments:
Tas ir forši, ka cilvēks atrod veidu kā izpaust sevi, ielikt savu domu. Tas rosina uz pārdomām arī citus, aizdomāties par pavisam savādākām vērtībām un lauž muļķīgus uzskatus par cilvēkiem un viņu iekšējo pasauli. Ir jauki apzināties, ka arī citur saprot un domā savādāk, nekā redzam acīm. Paldies. :)
Post a Comment