Reiz es smēķēju
Gremdējot dūmus dzejā
Ticot mīlestības ilūzijai
Sievietes spējai mīlēt.
Atmetu nikotīna draugu
Vieglāk kā sapni mīlestībai
Tagad mana dvēsele mētājās
Kā cilvēces izsmēķi priekšnamā.
Pastaigās izteiktās vēlēšanās
Pirmoreiz pārejot tiltus
Nekad nesatika tevi
Pūksprunguļi aizpeldēja nesatiekoties....
Followers
Vērojot piektdienas vakara klīstošos cilvēkus ieklejoju nelielās domās.
Ko gan dod mīlestības solījumi no tiem, kas bezvērtīgi metās citu skavās. Viņu dvēseles nekad nesatiksies. Tās krēslos savā ēnā nosalušas un nesadzirdētas.
Vērtību pasaulē katram glāstam ir nozīme, katram skūpstam ir vērtība. Tas var ļaut dvēselēm ievilkt elpu. Taču fiziskā nesatikšanās nav šķērslis un priekšnoteikums, lai tās satiktos un iepazītos. To tikšanās nav gaistoša kā migla rietošā rīta rasā. Dvēseles nekad neatvadās...
Mūsdienu trūdošie cilvēki,
mantas un baudas vergi,
Esības akluma nomalēs
iekrāso pasauli krāsās.
Vēlos palikt melnbalts
divu sapņu aizās.
Vēlos karsti krāsot,
tavas atstātās dzeloņdrātis..
Rudens sārtajās šķilās
Lapkrišu izsmēķi mētājas
Meklēju skaistāko kapakmeni
Tā sārtajās izelpās.
Meklējot skaistāko kastaņkoku
Iemaldījos tavos sapņos
Sirdī iedīdzis kastanis.
Ziemai pieklauvējot priekšnamā.
Nāc man līdzi dvēsele
Elpot dzīvo elpuKur mirušie lasa grāmatas,
Stāsta skaistākos no stāstiem
Tur klusi mīlas ēnčuksti
Izelpo pēdējo elpu
Mīlēti pirmoreiz
Nāves skavās
Izelpo pēdējo elpu
Mīlēti pirmoreiz
Nāves skavās
Nāc līdzi dvēsle
Iesim uz kapsētuGravēsim vārdus kapakmeņos
Dzīvajiem...
Subscribe to:
Posts (Atom)