Uguns liesmai degot attālinās soļu radīta, lauzta skuju sāpe. Vaska asarās, kur palikušas pakta iecirstas rētas, tā noglabā tautas gadu desmitu nebrīvi, tās ciešanas un sāpes. Liesmas mēles apskauj debesis, noglāsta gaisu, tā izgaršojot tajā vēl jūtamo sarkanās indes smārdu. Ugunsceļš ir liesmu vēstīts stāsts, kas stāsta par tās dienas notikumiem, kad cilvēkus no dažādām vietām vienoja, kas kopīgs kā zemes likteņstāsts, kas katru no viņiem skāris. Baltijas ceļa dalībniekiem sadodoties rokās tā sirdīs pierādījām, ka mums rūp, kas notiek ar mūsu zemi, valsti.
Lai arī pagājis laiks mūsos arvien kvēlo kopīgi degtā mīlestības uguns par mūsu Latvijas valsti. Kā svētu pateicību izrādīsim cieņu, atceroties vienu no lielākajām akcijām trešās atmodas laikā. Tā deva iespēju izaugt jaunai paaudzei brīvā Latvijā. Tā, lai dod spēku mūsu jaunajai paaudzei priekš jaunas atmodas turpinot iesākto, bet nozagto atmodu. Pierādīsim, ka mūsu kopīgā liesma par spīti visam turpina degt, jo tā degta asarās ar karmīnsarkanu kvēlmi. Neslāpējama savā būtībā, tā silda mūs, vieno un ved tuvāk latviešu tautas atmodai.
Baltijas ceļa atceres pasākums tuvāk esošajiem vidzemniekiem(2.attēls). Valmieriešiem ir iespēja doties kopīgā auto kolonnā ar Latvijas karogiem. Papildus informācija šeit.
Atkarībā no savas dzīvesvietas, aicinu nepalikt malā un piedalīties rīkotajos pasākumos.
Ogrē
16:00 notiks pulcēšanās pie Strēlnieku cīņu atceres zīme pie Daugavas, kur tiks sagatavotas lāpas lāpu gājienam uz Bērzu aleju.
16:40 pilsētas skvērā pie ugunskura Lāčplēša dienas pasākuma dalībniekus uzrunās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Elmārs Pļaviņš, novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī priekšsēdētāja vietnieks, Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītājs Egils Helmanis. Pasākumā piedalīsies arī Ogres tautas teātra aktieri un pūtēju orķestris „Ciemupe” Gunāra Freidenfelda vadībā.
17:30 lāpu gājiens turpināsies uz Brāļu kapiem, kur notiks piemiņas zalvju salūts.
18:00 Ogres kultūras centra Lielajā zālē ikvienam būs iespēja noskatīties latviešu mākslas filmu „Latviešu strēlnieku stāsta”, savukārt Mazajā zālē plānota tikšanās ar E. Helmani un žurnālistu Sandiju Semjonovu (šāda tikšanās arī 11. novembra rītā, pl.9, Madlienas vidusskolā, filmas par Afganistānu demonstrējums).
Limbažos
18.00 piemiņas brīdis Jūras ielas kapos, plkst.
18.30 lāpu gājiens no Jūras ielas kapu vārtiem līdz Brīvības cīņās kritušo piemineklim.
19.00 svētbrīdis Limbažu ev. lut. baznīcas dārzā, pēc svētbrīža Lāčplēša dienai veltīts koncerts Limbažu kultūras namā.
Aicinām biedrus ņemt līdzi svecītes.
Stopiņos
19.00 pie Lāčplēša ordeņa kavalieru piemiņas akmens (pie Ulbrokas vidusskolas)
Valmierā
17.00 skolēni, organizāciju pārstāvji un visi valmierieši aicināti ar lāpām pulcēties pie Valmieras Kultūras centra, lai plkst.17.15 dotos svinīgā Lāpu gājienā.
Mazsalacā
18.00 lāpu gājiens no Kultūras centra . 18:30 Piemiņas brīdis pie Brīvības cīņās kritušo varoņu pieminekļa birzītē pie baznīcas.
Piņķos
11. novembra vakarā, godinot latviešu karavīru piemiņu, notiks''VisuLatvijai!''Mārupes un Babītes nodaļu rīkots Lāpu gājiens un sadziedāšanās. Pasākums sāksies 19.00 Babītes novada Piņķos pie Piņķu kaujas pieminekļa. Aicinām visus vietējos iedzīvotājus, jūrmalniekus, rīdziniekus un ikvienu interesentu piedalīties pasākumā (Piņķos var
nokļūt ar 4. autobusu).
Baldonē
17.00 lāpu gājiens no Domes uz baznīcas parku, kur būs neliels koncerts, uzrunas un vakarēšana. Piedalīsies 11. Saeimas deputāts Jānis Dombrava.
Siguldā
17.30 svinīgā karoga nomaiņa pils tornī, pēc tam iedzīvotāji aicināti pievienoties Lāpu gājienā no Siguldas Jaunās pils dārza uz Siguldas pilsētas kultūras namu.
Ādažos
17.00 kopā ar 108. jaunsargu vienību, zemessargiem, un kori "Mundus"notiks lāpu gājiens. Gājienā piedalīsies Ādažu un apkārtējo ciemuiedzīvotāji. Tikšanās pie Ādažu "Kukulīša"
18.00 no Baltezera kapiem autobuss atved atpakaļ uz Ādažiem.
19.00 Ādažu Kultūras un Izglītības centrā koris "Mundus" sniegs
koncertu
Saulkrastos
16.30 lāpu gājiens no Saulkrastu domes uz Brīvības cīnītāju piemiņas vietu un svinīgs atceres brīdis, kurā muzicēs Zvejniekciema vidusskolas 5. - 12. klašu zēnu vokālā grupa.
Aicinām visus līdzi ņemt lāpas!
Jēkabpilī
18.00 Lāpu gājiens no Krasta ielas līdz Rīgas ielai Pulcēšanās laukumā pie kafejnīcas „Oāze” Rīgas ielā. Pasākums noslēgsies ar piemiņas brīdi pie pieminekļa „Kritušiem par Tēviju”
Jelgavā
VL Jelgavas nodaļa gājienā dosies kopā ar Jelgavas Latviešu biedrības gājiena dalībniekiem. Tikšanās vieta pie Jelgavas Latviešu biedrības Lielā ielā 13 (iepretim Jelgavas novada pašvaldībai) plkst. 17:00. Ierašanās ar lāpām.
Koknesē
18.00 Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis. pie Kokneses kultūras nama
Liepājā
11:00 VL! Liepājas nodaļas organizēta ekskursija jauniešiem uz kara kuģa
Vakarā Lāčplēša dienā tiek organizēts Lāpu gājiens, kurā aicināti piedalīties skolēni, militāro organizāciju pārstāvji un ikviens liepājnieks. Pulcēšanās uz Lāpu gājienu notiek pie Liepājas Latviešu biedrības nama no pulksten 16:15.Gājiens cauri Liepājai virzīsies uz Ziemeļu kapiem, kur notiks piemiņas brīdis.
Talsos
17.00 gājiens no Sporta nama. 17.25 Piemiņas pasākums pie pieminekļa „Koklētājs”
Jūrmalā
16.00 — svētbrīdis Slokas Ev. lut. baznīcā Raiņa ielā 4;
17.00 — lāpu gājiens. Maršruts: Raiņa iela 4–Raiņa iela – Kapteiņa Zolta iela – kapteiņa P. Zolta piemineklis;
17.40 — svinīgais brīdis pie kapteiņa P. Zolta pieminekļa;
18.00 — muzikāli priekšnesumi pie atmiņu ugunskuriem.
Līdzi jāņem lāpas un svecītes, labs garastāvoklis un dziedātvēlme.
Ventspilī
15.00 Lielajā laukumā Valsts Robežsardzes, Zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ventspils daļas tehnikas un aprīkojuma izstāde.
16.00 Lāčplēša dienas militārā parāde Lielajā laukumā. Piedalās Zemessardzes 46. kājnieku bataljona, LR Valsts robežsardzes un Jaunsargu vienības;
16.30 Lāčplēša dienas gājiens: karavīru kolonna turpinās ceļu uz Meža kapiem. Maršruts: Lielais laukums – Pētera iela – Saules iela – Aizsaules iela – Meža kapi.
16.50 pie Baltā krusta godināsim kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Piemiņas brīdī muzicēs dziesminieks Uldis Kākulis.
Lai izvērtētu vēstures lomu Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas, akcentētu vēstures lomu nacionālās identitātes veidošanā un noskaidrotu prioritāros pētniecības virzienus, šī gada 16. un 17.septembrī Latvijas Universitātē tiek rīkots Latvijas Vēsturnieku Pirmais kongress "Latvijas vēsture: pētniecības stāvoklis, izpētes problēmas un risinājumi".
Ugunscelš ir liesmu vēstīts stāsts, kas cauri laikam stāsta par tās dienas notikumiem, kad šķietami dažādus cilvēkus no dažādām vietām vienoja kas kopīgs. Kopīgs zemes likteņstāsts, kas katru no viņiem skāris, un katram dalībniekam rūpēja. Sadodoties rokās pierādījām, ka mums rūp, kas notiek ar mūsu zemi. Lai arī pagājis laiks mūsos arvien kvēlo kopīgi degtā mīlestības uguns , ko spožāku padarīja mūsu sirdis, kas iedegās par mūsu zemi, vienam par otru.
Katrreiz skatoties degošajās liesmās, nodomāju par to cik viegli viss liesmās sadeg, atstājot aiz sevis vien pelnus. Acīmredzami, tas, ko ceļ tikai ar materiālām vērtībām, to liesma kā spēks laupa skatam, pārvēršot aizmirstības pelnos. Bet patiesās vērtības ir citas, tā veroties vienā no tās runas vārdiem, sadzirdu tās sacīto. Viss, kas paliek pēc mums pāri laikam ir domas un darbi, kas nākuši no sirds, kas mīl savu zemi- gaiss, kas ļauj degt mūžības ugunij ko nesam sevī.
Mūsu kopīgā liesma par spīti visam turpina degt, jo tā degta asarās ar karstu kvēlmi. Neslāpējama savā būtībā, nemainīga, ka zvaigznes pie debesīm, mums atgādina par taku, kura redzama vien mums, kas ar sirdi radīja šo vietu, kur atgriezties, lai atrastu sevi no jauna. Tā nav gaisusi, tā silda mūs, vieno un ved tuvāk latviešu tautas atmodai. Ļausim šai liesmai izdzēst pelnu pēdējos dūmus.
Ceturtdien, 4. martā, pulksten 8.30 pie Saeimas notiks partijas „Visu Latvijai!” un apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rīkots pikets, aicinot Saeimas deputātus noraidīt plānotos grozījumus imigrācijas likumā.
Latvijas Studentu apvienība novembri ir izsludinājusi par protestu mēnesi, lai pievērstu gan sabiedrības, gan valsts amatpersonu uzmanību jautājumam par valsts finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai. Tā kā 2010. gada budžets 2. lasījumā tiek apstiprināts šī gada 1. decembrī, tieši novembris ticis izvēlēts kā dažādu protesta akciju īstenošanai piemērotākais laiks, lai nepieļautu 49% finansējuma samazinājumu, salīdzinot ar 2009. gadā plānoto. LSA ir aicinājusi studentus paust savu viedokli un attieksmi, piedaloties tuvākajā laikā plānotajās akcijās "Antibalvas pasniegšana", "1. decembra gājiens", "Publiskās diskusijas" u.c., kam paralēli norisinās arī pašu augstskolu studentu pašpārvalžu rīkotās akcijas, piemēram, "Nosargā skolu!" Liepājā, "Students - vide - students" Rīgā u.c., tomēr joprojām ne visas augstskolas ir spējušas īstenot savas idejas. Lai dotu iespēju arī šo augstskolu studentiem izteikties, LSA informē par vēl vienu akciju, kas īstenojama individuāli katrā augstskolā un fakultātē.
Laikā no 25. novembra līdz pat 1.decembrim katrs students ir aicināts izteikt savu viedokli, attieksmi, interesi, nepatiku, izbrīnu vai ko citu valsts amatpersonām personīgi, nosūtot, piemēram, sev interesējošos jautājumus uz e-pastu, paciņas ar grāmatām, pierakstiem, laboratorijas darbu instrumentiem un citiem priekšmetiem, kuri valstī bez augstākās izglītības vairs nebūs nepieciešami, fotogrāfijas par sūro studentu dzīvi un citas lietas, tā pievēršot politiķu uzmanību un gaidot no viņiem atbildes un paskaidrojumus.
Vēl ir iespēja parakstīties par Džohara Dudajeva gatves nosaukuma saglabāšanu. To var izdarīt no 12. līdz 30. novembrim katru darba dienu Rīgas domē 509.kab no plkst.11.00 - 16.00, bet no 16.00 - 20.00 partijas "Visu Latvijai" telpās Ģertrūdas 46 - 2 (Ieeja no Čaka ielas puses, otrais stāvs, tel:67272735) katru darba dienu no plkst. 16.00 - 20.00
18. novembra vakarā notiks nu jau tradicionālais Lāpu gājiens par godu mūsu valsts dibināšanai, kurš jau sākot no 2005. gada katru gadu pulcē vairākus tūkstošus dalībnieku, vairums no kuriem - jaunieši. Gājiens sāksies 18:00 no Kārļa Ulmaņa pieminekļa skvēriņā pie Kr. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojuma.
Plašāku informāciju un video no pagājušo gadu gājieniem varat aplūkot šeit: Informācija par 18. novembra Lāpu gājienu Kāpēc ejam? Uz pasaules ir vairāki tūkstoši tautu, taču tikai nelielai daļai no tām ir pašām sava valsts. Mēs varam būt lepni, ka latvieši ir viena no šīm nedaudzajām tautām. Lai cik formāla šodien liktos Latvijas neatkarība, tomēr tas ir daudz vairāk nekā absolūtajam vairumam citu pasaules tautu. Leposimies ar to! Mūsdienās bieži gaužamies, ka latviešiem trūkst patriotisma. Tad parādīsim, ka netrūkst gan. Tradicionālais 18. novembra Lāpu gājiens, kurš notiek jau sesto gadu un pēdējos gados pulcē vairākus tūkstošus cilvēku, ir ne tikai svētki un iedvesma tā dalībniekiem, bet arī skaidrs signāls pārējai sabiedrībai – 18. novembris nav tikai pagātne, tas ir mūsu ideāls arī šodienas dzīvē.
Gājiena organizatori un dalībnieki Sākotnēji 18. novembra Lāpu gājiens aizsākās kā nacionālās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" veltījums Latvijai tās dibināšanas gadadienā, taču ar katru gadu šis gājiens pulcē aizvien vairāk Latvijas patriotu, pēdējos gados dalībnieku skaitam sniedzoties vairākos tūkstošos. Jau tradicionāli mums pievienojas arī draugi no Latviešu nacionālistu kluba, "Tēvijas sargiem", "Daugavas Vanagiem" un daudzām citām organizācijām, kuras pulcē Latvijas patriotus. Kopā ar mums gājuši arī draugi no Igaunijas, Lietuvas un droši vien arī citām zemēm.
Šobrīd to var uzskatīt par vienu no vērienīgākajām 18. novembra svētku tradīcijām, kas pulcē visu paaudžu Latvijas patriotus. Neaizmirstamas ir tās sajūtas, kad gājiena dalībnieku lāpu un karogu jūra, kopības sajūtas un ziņkārīgo garāmgājēju acu skatienu pavadīta, aizvijas cauri Vecrīgai. Tas sniedz patriotisku saviļņojumu un gandarījumu vēl ilgi pēc gājiena noslēguma.
Gājiena maršruts Tradicionāli 18. novembra Lāpu gājiens sākas pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa un tad gar Bastejkalnu cauri Vecrīgai virzās līdz Okupācijas muzejam, no kura tālāk līdz Brīvības piemineklim, kur gājiens noslēdzas. Kā redzams, gājiena maršruts ir pietiekami īss, lai tajā varētu piedalīties arī vecākās paaudzes cilvēki.
Kur pulcēties? Šogad, tāpat kā citus gadus, gājiens sāksies 18. novembrī 18:00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, kas atrodas skvēriņā pie Kr. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojuma iepretim Ārlietu ministrijai (bijusī Rīgas dome). Vēlams ierasties jau ap 17:30, pēc iespējas ņemot līdzi savas lāpas un/vai mazākus vai lielākus Latvijas karogus, jo skaidrs, ka organizatoru sagādātās lāpas visiem nepietiks.
Kāpēc no Kārļa Ulmaņa pieminekļa? Kārļa Ulmaņa personība Latvijas vēsturē ir gana pretrunīga, viņš savā politiskajā darbībā ir pieļāvis ne mazums kļūdu, taču nenoliedzams ir viens - tieši viņa valdīšanas laiku mēs atceramies kā latviešu tautas "zelta laikus", kad Latvija uzplauka gan saimnieciski, gan kulturāli, gan patriotiski. Ulmaņlaiki ir periods, kurā tika celtas godā tās vērtības, kuras mēs labprāt redzētu uzplaukstam arī mūsdienu Latvijā.
Arvien biežāk internetā un pārējos informācijas saziņas kanālos dzirdam par tuvojošos 28.martu. Respektīvi, rīkoto akciju 90 minūtes, kuru laikā tiek aicināts izslēgt uz stundu apgaismojumu, lai pievērtu uzmanību klimata izmaiņām un resursu izšķērdēšanai. Sekojot visam šim procesam līdzi nespēju noturēties un vēlējos ierakstīt mazu ieskatu manā personīgajā viedoklī, kas uz šo procesu skatās mazliet kritiskāk, pretēji arvien pieaugošajam atbalstītāju skaitam, kā arī man personīgi ir vairākas lietas, kas šajā procesā liekas noklusētas un pat divkosīgas, nonākot pretrunā ar sevi. Mans mērķis nav panākt piekrišanu vai atteikšanos, bet veicināt padomāt par atsevišķiem strīdīgiem jautājumiem.
Protams, varu teikt, ka pati ideja par gaismas izslēgšanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi un mazinātu globālo sasilšanu ir manā skatījumā tikai atbalstāma. Tādēļ, ka globālā sasilšana ir īsta un reāla parādība. Tomēr saistībā ar globālo sasilšanu fakts, ko šīs kampaņas iniciatori noklusē jeb neuzsver ir, ka globālo sasilšanu nav izraisījis cilvēks, tā ir dabiska parādībā, ko uzskatāmi var redzēt skatoties atpakaļ vēsturē. Tādēļ būtu nepareizi uzsvērt, ka cilvēki var apturēt globālo sasilšanu. Pareizi to interpretējot varētu cilvēki palielināt vai samazināt globālo sasilšanu, bet apstādināt to nevaram, lai nenonāktu pretrunā ar dabu. Līdz ar to jautājums ir vai cilvēks ir palielinājis globālās sasilšanas ātrumu. Atbilde būtu apstiprinoša uz šo jautājumu. Bet tad rodas jautājums cik lielā mērā ? Skatoties īstermiņa, kā to dara lielāka daļa, redzamas izmaiņas zeme vidē, kuras jūs visi labi zināt. Bet skatoties ilgtermiņā šo mūsdienu izmaiņu loma izmainās samazinās, ja skatāmies pēdējo gadu tūkstošu vidējo gaisa temperatūru, ko var noteikt veicot analīzes no ledāju urbumu serdēm, tad redzams, ka skatījums, ka ir notikušas lielas temperatūras izmaiņas ir sekls. Vadoties pēc šī var redzēt, ka siltumnīcas gāzu izdalīšanās ir sekas, nevis cēlonis.
Šinī sakarā es skatos uz šo pasākumu un saskatu to, ka vienu lielu reklāmas kampaņu, kura liek jums ko darīt un jūs to izdarāt dažreiz pat nepadomājot kāpēc to dara vai arī no tā būs lielāki ieguvumi vai zaudējumi. Turklāt manā skatījumā tā novērš uzmanību no patiesi izmantojamām rīcībām. Cilvēki pavada šo vienu dienu, apvienojās izsaka savu sašutumu un tad izlādējušies noklust, bet diemžēl ne visi šajā laikā noklust vara manā skatījumā dod cilvēkiem virzību vēršot uzmanību, ka ir liela problēma- globālā sasilšana, mums tā ir drauds, tikmēr koncentrējoties tikai uz šo vienu lietu veidojas tāda kā tuneļa vīzijas mēs aizmirstam paskatīties kas notiek blakus un virs tuneļa un varai tas ir izdevīgi.
Diemžēl vai par laimi man ir liela pretestība pieņemt lietas tādā veidā kā to pasniedz, tādēļ šinī gadījumā arī apskatot Zemes stundas lietderību un atceroties pagājušās rīkotās akcijas redzu pretrunas. Tādēļ nobeigumā dažas lietas, par kurām varētu padomāt, saistībā ar šo akciju:
Vai organizācijas rīkotāji ir aprēķinājuši cik daudz kaitējuma videi nodarījuši organizējot šo pasākumu, ar to saprotot, piemēram, kādiem auto viņi pārvietojās, cik daudz co2 tie izmeta. Arī organizācijas portāls tiek uzturēts ar servera palīdzību, kuri patērē elektrību, un maz ticams, ka to ražoto videi draudzīgi resursi, tādēļ vai ir aprēķināta šī apstākļa ietekme uz vidi? Skatoties uz pagājušo gadu redzamas, kā pēc Zemes stundas rīkošanas notiek krāšņas svinības ar uguņošanu, kā Sidnejā vai tas nenonāk pretrunā ar akcijas misiju?
Personīgi atbalstu iniciatīvu, kas vērsta uz vides kaitējuma mazināšanu un jaunu labāku enerģijas iegūšanas veidu iegūšanu, bet tanī pašā laikā vēlos redzēt procesu atklātu un nevis vienreizēju, bet ar izaugsmes iespējām un uzskatu, ka šīs slietas ir jāīsteno, bet tās jāīsteno nevis globāli, bet lokāli sākot katram pašam ar sevi, un nevis tikai vienu stundu gadā, bet pēc iespējas biežāk, radot pieradumu sev un citiem. Zemes stunda var būt jebkurā ikdienas situācijā, šķirojot atkritumus, uzstādot autonomus enerģijas avotus, samazinot enerģijas nelietderīgu patēriņu un daudz citu lietu. Līdz ar to personiski mana Zemes stunda notiek saskaņā ar saviem mērķiem un ticību, un to neietekmē nekādas kompānijas un akcijas to ietekmēju es pats par sevi.
Ja tomēr gatavojaties ņemt dalību globālajā Zeme stundā tad piedevām atceraties, ja ņemam šo lietu pavisam nopietni tad būtu jāizslēdz arī mobilie telefoni, tie taču arī izmanto elektrisko strāvu, ko uzņem no mājas elektrības apgādes sistēmas :)
2009. gada 2. februārī Valmieras policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu.
Kā informē Valmieras RPP Kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Ģirts Ezertēvs, veicot speciālās izmeklēšanas darbības, noskaidrota iespējamā aizdomās turamā persona un aizvadītās nedēļas nogalē personas dzīvojamās telpās Valmierā veikta kratīšana. Tās rezultātā atklāta marihuānas audzētava, kas darbojusies aptuveni trīs mēnešus. Jaunietis, kas nodarbojies ar šo biznesu, agrāk nav atradies policijas redzeslokā un, pēc paša teiktā, trīs mēnešu laikā četras reizes „novācis ražu". Sākotnēji puisis visu ieguvumu izmantojis savām vajadzībām, bet vēlāk sācis realizēt paziņām. Viens grams maksājis no 10 līdz 12 latiem. Puisim izsenis interesējusi bioloģija un zināšanas, kas nepieciešamas audzēšanai, viņš ieguvis eksperimentējot. Iegūtās marihuānas kvalitāte tiek vērtēta kā augsta. Augu sēklas un nepieciešamās izejvielas puisis iegādājies ārzemēs.
Uzsākts kriminālprocess pēc KL 253.¹ panta 2. daļas „narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās". Soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 12 gadiem. Divas personas šajā kriminālprocesā ir atzītas par aizdomās turamajām un piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Izmeklēšana turpinās.
Līdzīgs gadījums, tikai daudz lielākā apjomā, aizvadītā gada novembrī atklāts Cēsīs. Veicot izmeklēšanas darbības iepriekš uzsāktā kriminālprocesā par narkotisko vielu nelegālo apriti Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Vidzemes reģionālās nodaļas darbinieki kādas privātmājas saimniecības ēkā atklāja lielu, speciāli aprīkotu marihuānas audzētavu. Tiek lēsts, ka tās aprīkošana varētu izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Sēklas un nepieciešamais aprīkojums iegādāti ārzemēs. Cēsīs izņemti pieci kilogrami marihuānas, daļa no tās bija sagatavota realizācijai. Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, audzētava darbojusies apmēram divus mēnešus.
Aizdomās turamās personas - 1978. gadā dzimis cēsnieks, jau iepriekš bijis policijas redzeslokā par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa viņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Minētais vīrietis darbojies grupā ar vēl diviem „palīgiem" - 1982. un 1983. gadā dzimušiem cēsniekiem, abiem piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
Informācija liecina, ka audzētavas sākotnēji tiek ierīkotas savām vajadzībām, vēlāk paplašinātas, atrodot noieta tirgu, kas visbiežāk tiek meklēts pusaudžu un ieslodzīto vidē. Policijas rīcībā esošā informācija atklāj savdabīgu ainu - ja agrāk marihuānu tikai ieveda, tagad vietējie darboņi iemanījušies tikt galā pašu spēkiem un ieved vairs tikai nepieciešamās izejvielas un aprīkojumu.
Policija atgādina, ka arī uzcienāšana un piedāvāšana tiek uzskatīta par realizāciju un, pirms sākt, nenāktu par ļaunu atcerēties: lai ko Jums stāstītu „labvēļi", kas piedāvā „vieglās narkotikas", tas ir tikai mīts. Darbs turpinās, informācija liecina, ka vismaz Vidzemes pusē nelegālo narkotirgoņu „bizness" apraujas divu līdz trīs mēnešu laikā. „Atpelnīt" ieguldītos tūkstošus neizdodas, toties tiesas priekšā par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu agri vai vēlu nākas stāties visiem
