Rudens sārtajās šķilās
Lapkrišu izsmēķi mētājas
Meklēju skaistāko kapakmeni
Tā sārtajās izelpās.
Meklējot skaistāko kastaņkoku
Iemaldījos tavos sapņos
Sirdī iedīdzis kastanis.
Ziemai pieklauvējot priekšnamā.
Followers
Nāc man līdzi dvēsele
Elpot dzīvo elpuKur mirušie lasa grāmatas,
Stāsta skaistākos no stāstiem
Tur klusi mīlas ēnčuksti
Izelpo pēdējo elpu
Mīlēti pirmoreiz
Nāves skavās
Izelpo pēdējo elpu
Mīlēti pirmoreiz
Nāves skavās
Nāc līdzi dvēsle
Iesim uz kapsētuGravēsim vārdus kapakmeņos
Dzīvajiem...
Nomirkšķinot plakstiņus
Tu pāršķīri manas sirds lappuses
Tā gadalaiku pēc gadalaika.
Pārlasīji manu dzīves grāmatu
Asinīm rakstītos
Trīs atzīšanās vārdus
Tavs citam ziedošais
Karstās sirds pavasaris
Izkausēja neredzot
Tie nokusa neizlasīti..
Divu siržu asarās
Deg atmiņu kamoliņš
Ielās kūp pelnu rētas
Lūpsārtajās lauskās atspīd
Rudens pēdējās asaru lāses
Tās lēni pilda tējas krūzes
Drīz pavisam drīz
Sniegā aizmigs pēdējās lapas
Tad dzersim tēju ar nāvi
Līdz atnāks pavasaris..
Kad aizgāji
Es domās tevi noskūpstīju
Pirms leduspuķes uzziedēja
Manos sapņos
Tu man atbildēji
Pirms leduspuķes izkusa
Es noskūpstīju mūsu leduspuķes
Tevis atstātu siltu atmiņu.
Pirms tās izkusa neuzziedot
Subscribe to:
Posts (Atom)









