Tu pārsteidzi nesagatavoti, jo tavs skatiens bija pārlapojis manas sirds dienasgrāmatas lapaspuses. Pat vēsajā ziemas rītā tavs skatiens silda manas asaras, skaistums ar ko tās noglāstīji. To reizi, kad viss bija savādāk pasaule nebija vientuļa. Pēc tam, asaras tās vairs nav vienādas, jo katra ir īpaša. Tās atminas katru tavu sirds sitienu, ko ļāvi man saklausīt, tai dienā, kad piedzimu tavā pieskārienā tām. Dieva glāsts bija tavi vārdi kā mans sargeņģelis, ko aizskart spēju. Tu biji mana dzīvība un nāve, tas mirklis, kad elpoja dzīvību divu dvēseļu sapnis. Sapnis, kas stāsta, ka ar trim saujām asaru eņģeļi krīt no dzīvības nemirstībā. Ar trim vārdiem aizmieg to dvēseles sešas pēdas zem zemes.
