Subscribe
Saturday, July 14, 2012

Grēka zieds

Posted by Jānis


Te, lai izteiktu pilnīgu viedokli, ko skaidri varētu saprast man nāktos gari rakstīt politiski vēsturiskās domas maiņas skatījumā un tādus tekstus ne visi izlasītu ar pienācīgu nopietnību. Tomēr būtu labi, ja viss būtu tik vienkārši. Manuprāt te iezīmējas problēma, kura pastāv neierobežoti no valstu robežām. Varam jau priecāties par aktivitātēm no dažādām organizācijām un tam mazākumam, kas to iegūst no baznīcas puses, taču es saskatu ko citu. Sabiedrība ir izvirtusi, to nevar neredzēt un pastāvot mūsdienu plašajai brīvi pieejamai informācijas plūsmai, arvien jaunākā vecumā tas sakņojas bērnos. Masu izvirtības kults, tā es spēju saukt vien šo pasauli. Vērtības tajā ir zaudējušas nozīmi, runā par un ap seksualitāti to izvirzot priekšplānā, cenšoties to ātrāk apskaidrot izskaidrot u.t.t Tas nav pareizi, jo par to vispār normāli nemaz nebūtu domāt jau jaunībā un vēl vairāk publiski par to runāt par daudz, aizmirstot to galveno kas veido attiecības. Atvainojos, bet to neveido plika drāšanās.
Līdz ar to ir skaidrs, ka no bērnības tās vērtības jāveido ģimenē un jāstiprina caur  izglītību skolā, kā izvēles ticības mācība un obligāta tēvzemes mācība visiem pārējiem. Tā pamatos ieliekot vērtības, kas audzina bērnus par īstiem vīriešiem un sievietēm ar attiecību izpratni pareizā nolūkā. Par šo vērtību tēmu pietiekami bieži sanāk aizdomāties, bet nesen jo īpaši to raisa publiskā telpā aktualizētās diskusijas par demogrāfiju un tur tās pieskārās arī šai tēmai par vērtībām un tās, manuprāt, ir pamatā demogrāfijai un diskusijas tēmai. Mūsdienu sistēmai ir jāizaudzina padomju okupācija laikā iesāktais, kad izaudzināja veselu paaudzi ,,vīriešu’’, gļēvuļus bez atbildības, jo uztaisīt bērnu nav liela māka, bet to audzināt uzturēt aizsargāt un darīt to kopā ar otru pusīti ir cits stāsts. Tas savukārt radīja ģimenes bez normāla ģimenes modeļa, kas noveda pie sievietēm, kurām, protams ne vienmēr, bet manā paaudzē to var vērot, kurām ieaudzināts vīrietis kā līdzeklis ko izmantot un paši varat salikt kopā pie kā tas noved un šāda attieksme abiem dzimumiem ir jāizskauž caur izglītības maiņu un tā vēršot sabiedrības vērtību maiņu labāku, tad arī mazāk uztrauksimies par skaidrošanu pirms laika.
                Protams, kaut bieži izsakos nicīgi par vīriešiem, arī es esmu vīrietis,  bet godīgi sakot nedzīvoju un nevēlos dzīvot pēc sabiedrības uzspiestiem stereotipiem. Jā patiesi arī man ir jūtas, dziļi sapņi un ticība par mīlestību, cerība tikt novērtētam no otra un ja vien liktens to ļautu reiz būt labam vīram, tēvam, darīt visu, kas nepieciešams. Tāpat uzskatu, ka daudzi vīrieši ir savtīgi, ķermeņa tieksmju vergi, bez atbildības, bez sapņiem, kas skaistinātu otra dzīvi. To noliegt spētu vien aklais vai aprakstītais vairākuma vīriešu pārstāvis. Tomēr sievietes, vai viņas vienmēr ir tik atšķirīgas, tālāk no grēka. Saprotams, ka tiekot sāpinātai rodas saprotama vēlme nemeklēt, neticēt. Ar apbrīnu var vērot stipru gribu atteikties no sapņiem būt vienām un stiprām, bet reizēm, padomā, ne visi ir vienādi. Brīdī, kad sāc izmantot visus līdzīgi, tu ne ar ko neatšķiries. Lai arī maza bet ir šķīsta tā cerība, ka spējam atrast otru, lai kā to sauktu par mīlestību vai dvēseles otru daļiņu. Reizēm paliek grūti noticēt, ka ir cilvēki, kam ir svētas lietas, kas vēlas iepazīt otru, bet es ticu, ka ir kāds, kurš uzskata līdzīgi. Es ceru, ka tu, kas lasi domā un jūti līdzīgi, bet nedomā tikai tā, jo tavās rokās  ir izvēle.

comments (0)

TOP

Saturday, June 02, 2012

Nepabeigtais rokraksts

Posted by Jānis


Mūsdienās daudzi jo daudzi ir aizrauti ar tehnoloģijām. Ātrāk un ērtāk kā jebkad varam sazināties savā starpā. Tomēr arvien vairāk aizmirstam ko ļoti svarīgu. Ar šīm dažām rindām es vēlos tevi vedināt par to aizdomāties, atminēties patiesās vērtības.
        Iedomājies pirmo satikšanos, sajustu skatienu, kad mulsti no daiļās meitenes klātbūtnes. Tomēr tu nevēlies bezpersonisku kontaktu, vārdus bez jebkādas nozīmes. Tas, ko vēlies ir vien ieskatīties otra dvēseles atspulgā, skaistajā acu skatienā un sajust to sajūtu, kad kautrīgi novērsies, baidoties to pazaudēt, būt nesaprastam. Tomēr vēlies nedaudzos skatienus kā atmiņas glabāt savā prātā. Vārdu pa vārdam tos pierakstīt ar roku rakstītās vēstulēs ikkatru vārdu tajās pārdomājot. Neslēpjoties aiz nekā, nepakļaujoties ātrumā drukāta bezpersoniska, neko neizsakoša tehnoloģiju izvirtībai. Tā vietā ļaujot sirdij runāt, ļaujot otram just visu to, ko nozīmē viens otram. Gluži kā ļaut sirdij uzlūgt otru uz deju, kuras laikā iepazīsti otru, kad skatieniem sastopoties, izlasi atspīdumā rakstīto, lai reiz liktens vesti tiktos no jauna, bet līdz tam pavadītu pierakstot patieso dvēseles sapni.
           Neklausies un nepakļaujies mūsdienu domai. Uzdrīkstēsies ieklausīties un noticēt šim spēkam, patiesībai. Iespējams, pasaule tādus kā mūs nesaprot, bet tas ir viņu zaudējums. Nebaidies būt par sirdspukstu tiem, kuriem mirusi dzīvība, ko sniedz ar roku rakstīti vārdi. 

comments (0)

TOP

Monday, April 30, 2012

Latvijas Republikas Satversmes sapulce

Posted by Jānis


1. maijā mēs svinam neko citu kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Satversmes sapulce savu darbu sāka 1920.gada 1. maijā. Viens no tās galvenajiem mērķiem bija Satversmes izstrādāšana un kā mēs zinām pirms neilga laika - 15.februārī — Latvijas Republikas Satversmei apritēja deviņdesmit gadi. 1922. gada 15.februārī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Satversmi, kas ar pietiekami minimāliem pārveidojumiem vēl joprojām noteic Latvijas valsts vērtības, cilvēka un valsts savstarpējās attiecības, kā arī valsts pārvaldīšanas kārtību. Satversmes pieņemšana jaunajai valstij bija nozīmīgs sasniegums un valstiskuma nostiprināšanas simbols. Es redzu, kā reizēm mēs aizmirstam un nenovērtējam to visu, kas mums pieder. Mūsu valsts pamatlikums ir pamats neatkarīgai valstij, kam tādam, kas pat sapņos nav ļauts daudziem jo daudziem miljoniem pasaules iedzīvotāju. Veselām tautām, kā kurdiem, čečeniem, tibetiešiem un citiem atliek vien sapņot par ko tādu, kas ir mums. Mūsu pamatlikums –Satversme nav tikai dažas papīra lapas. Ne velti Latvijas Satversmes sapulces loceklis Jānis Pliekšāns Satversmes izstrādāšanas darbu tēlaini pielīdzināja jaunas Daugavas rakšanai[1]Bet, kas tad to gultni raka ? Tēlaini sakot tie bija mūsu Satversmes tēvi. Viņi veidoja un izstrādāja satversmi un tādēļ pavisam noteikti būtu vērts par to zināt vairāk un tālākajā tekstā tiks sniegta zīmīgākā, vispārējā informācija par pirmo tautas ievēlēto likumdevēju mūsu valstīt.

1920. gada 17.-18. aprīlī visā Latvijas teritorijā, izņemot tos apvidus, kurus bija okupējušas Igaunijas un Polijas armijas notika vēlēšanas, kā rezultātā tika ievēlēta Satversmes sapulce. [2] Satversmes sapulces vēlēšanās Latvijas teritoriju līdzīgi kā mūsdienās iedalīja 5 vēlēšanu apgabalos. Katrā no tiem tika noteikts ievēlamo deputātu skaits. Redzam attiecīgo mandātu, ko paredz vēlēšanu apgabali. Respektīvi Latgalē 39, Vidzemē 37, Kurzemē un Zemgalē 26, Rīgā 22. Kopā tie bija 150 mandāti.

Satversmes sapulces vēlēšanas izcēlās ar lielu balsotāju aktivitāti(1.attēls). Kopumā piedalījās ap 797 tūkstošiem un kopumā tie bija 84,88 % no balsstiesīgajiem.
 1. attēls Vēlētāju aktivitāte
 Reģionu griezumā visaktīvākā bija Zemgale ar 88% un mazāk aktīvāka Latgale, kur piedalījās 78%, kas manuprāt tā pat ir augsts rādītājs. Apriņķu griezumā aktīvākie bija Aizputes un Valmieras ar 91,4% un 90,2%. Mazāk aktīvākie Ludzas un Rēzeknes. 78, 76 %Pagastu līmenī aktīvākajos bija tuvu 100% kā Kalnciema(Dobeles aprinķis) 99,22 (662), niecīgākā kā Kreslavas pagastā(Daugavpils aprinķis) 53, 32 %, kas tomēr ir vairāk kā puses no balsstiesīgajiem[3].

Tātad, ko šā iedzīvotāju aktivitāte savēlēja var redzēt 2. Attēlā.
 2.attēls Ievēlētās partijas un to iegūtie mandāti.
Kopumā piedalījās 57. kandidātu saraksti, no kuriem tika ievēlēti 38 saraksti. Sarakstus veidoja 25. partijas, no tām vairākas startēja noteiktā reģionā, bet dažas kā sociāldemokrāti piedalījās visos vēlēšanu apgabalos.[4] Redzam ievēlētās partijas un to iegūtos mandātus. Uzvaru gūst sociāldemokrāti un tuvākie sekotāji ir zemnieku savienība ar latgales zemnieku partiju. Tas liecina, ka panākumus vieglāk gūst partijas, kuras ir labi organizētas, tām ir sava prese un vietējā organizācija.[5]
Arī attiecībā uz latviešu pārstāvošām partijām bija vērojama to dažādība, un lielais skaits, kas kā redzam veicināja politisko sadrumstalotību parlamentā, kas ar gadiem vien nostiprinājās, kad kā zinām 3. Saeimā startēja pat 141 vēlētāju saraksts[6] To veicināja arī procentu barjeras neesamība. Tomēr nedomāju, ka šis dažādais skaits būtu vērtējams viennozīmīgi slikti. Runājot par partijām, tad šā laika statistiķi tās mēdza dalīt izšķirot divas kategorijas, dalot tās pilsoniskajās un sociāldemokrātiskajās. Arī vairāki tā laika politiķi norādīja, ka pēc šā principa varēja saskatīt zināmu divpartiju modeļa veidošanos.
 3.attēls Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti vēlēšanu apgabalos.

     Turpinot šo domu varam redzēt, rezultātus pēc vēlēšanu apgabala(3.attēls). Redzams, ka Zemgalē un Kurzemē un Vidzemē izteikta cīņa noris starp sociāldemokrātiem un zemniekiem. Tomēr mazliet cita aina redzama Rīgā, kur zemnieki nav redzami starp trim vairāk balsu guvušajām partijām. Tomēr tas būtu arī mazliet maldīgi tā apgalvot. Jo kā redzam otro vietu ieguvuši bezpartejiskā pilsoņu grupa. Tā bija sava veida viltība kā zaļie zemnieki centās pievilināt balsis, jo partija kuras nosaukumā bija zemnieki tās būtu grūtāk iegūt. Tādēļ tika izveidots saraksts tajā iekļaujot sabiedrībā zināmus cilvēkus un uz tā rēķina iegūstot balsis. Sava veida lokomotīvju princips, ko pa daļai tagad esam izskauduši. Turpat Rīgā kā trešo vietu ieguvis vācu saraksts, kas pārstāvēja vācu minoritāti, kas vēlēšanās bijusi ļoti aktīva, balsot gāja vai arī palīdzēja tur nokļūt arī vairākiem slimniekiem. Tomēr kopumā minoritāšu pārstāvošās partijas bija vairākas un tās sašķēla iegūto pārstāvniecību. To pašu var teikt par latviešu partijām, kas bija pietiekami kuplā skaitā, tomēr kā minēju tāda lielākā cīņa norisa starp divām partijām un jāmin, ka zemnieku partija savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā apzinājās to un tādēļ koncentrējās uz cīņu pret sociāldemokrātiem, nemēģinot konfliktēt ar citām partijām, pat meklēt kopēju sadarbību. Tā jau manis minētais Rīgas gadījums, sadarbība ar bezzemnieku partijām un protams ar Latgales zemnieku partiju, kur tā nelika savu kandidātu sarakstu , tā nemēģinot šķelt vēl vairāk šo reģionu.
4.attēls Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti pagastos.
Pievēršoties Latgalei ir jāmin, ka šeit situācija bija savādāka, kā citur. Uzskatamāk to novērot varētu 4.attēlā. Te iezīmēti pagasti pēc tajos vairākumu ieguvušās partijas. Te redzam galveno cīņu, starp sociāldemokrātiem un pilsoniskajām partijām. Redzam, ka Latgalē sociāldemokrātiem ir visniecīgākais pārsvars un te uzvaru gūst pilsoniskās partijas. Redzam šeit, ka Latgalē noteicošā loma bija pašu partijām, kā Latgales zemnieku partijai, Latgales kristīgo zemnieku partijai, sociāldemokrātiem paliekot aiz tām. Jāatzīmē, ka šī karte ir kā uzskates līdzeklis, bet tomēr precīzāk būtu iezīmēt pagastus pēc tā cik lielu vairākumu ir guvusi viena vai otra partija.

Nobeigumā var minēt to  ko ne visā literatūrā var atrast un tas ir pieminēšanas vērts. Pirmais pasaules karš un brīvības cīņas atstāja savu ietekmi. Iedzīvotāju skaits bija sarucis un mainījusies disproporcija starp dzimumiem. Arī vēlētāju vairākums bija sievietes. Partijām guva svarīgi iegūt sieviešu balsis, un tās izvērsa asu kritiku pret kādu, kurā saskatīja centienus tās atņemt. Jāmin, ka vēl pastāvēja aizspriedumi par sieviešu spēju domāt un spriest politiski, kas nevecināja sieviešu pārstāvniecību Satversmes sapulcē. Bez šā pie faktiem vēl vērts pieminēt to, ka lai arī sociāldemokrāti ieguva visvairāk vietu, tomēr kopumā vairākumu Satversmes sapulcē ieguva pilsonisko partiju pārstāvji. Minoritāšu pārstāvji Satversmes sapulcē ieguva 17 vietas. Pēc tautībām no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija latvieši, 8 jeb 5,33% - ebreji, 6 jeb 4% - vācieši, 4 jeb 2,67% - krievi (no apvienotā poļu saraksta ievēlētais deputāts bija latvietis).57,2% no visiem Satversmes sapulces deputātiem bija augstākā izglītība, 25,4% - vidējā, bet 17,4% pamatizglītība.

1. maijā nezaimosim svinot okupantu ievestus svētkus kā darba svētkus, bet tikai un vienīgi Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas dienu. Tāpat atcerēsimies, ka pēc deviņu desmitgadu aizritēšanas Satversmes tēvu devums- mūsu valsts pamatlikums joprojām ir spēkā un ir ieņem vietu līdzās vienam karogam, vienai himnai, vienai valodai, stāvot sardzē par svētu zemi. Latviju, kuru sargāt ir mūsu gods.




[1] •Jānis Pleps. Latvijas Republikas pamatlikums, Mājas viesis 2012.gada 10.februāris;20-22.lpp
[2] Vēlēšanas nenotika Valmieras apriņķī (Ainažu pilsētē;Ainažu, Ipiķu un Mazsalacas pagastos) Valkas apriņķī ( Valkas pilsētā, Laicenes, Liellugažu, Lugažu, Omuļu, Pedeles, Valkas un Cores pagastos). Ilūkstes apriņķī vēlēšanās piedalījās tikai astoņi pagasti, bet desmit nepiedalījās.
[3] Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti. Valsts statistiskā pārvalde, Rīgā 1920
[4] Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti. Valsts statistiskā pārvalde, Rīgā 1920
[5] Vita Zelče. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu kampaņa 1920. gada marts—aprīlis. Latvijas arhīvi:2010. 1. 125.155.lpp
[6]  Šilde A. Latvijas vēsture 1914 – 1940. Rīga, Daugava, 1976;393.lpp

comments (2)

TOP

Wednesday, March 14, 2012

Mūžības mīlas sasalumā...

Posted by Jānis


Visvairāk sāp nepiedzīvotais. Visvairāk sāp nesajustais. Kad iedomājos par tevi, es jūtos kā ēna, kurai nav ļauts nekad skart tevi, nekad mīlēt tevi. Kad satieku tevi sajūtos kā citā pasaulē. Tu mani vairs neredzi, tev esmu kļuvis neredzams. Es nespēju turēt ļaunu prātu, ka neturēji dotos solījumus un nekad mēs nesatīkamies. Tas liedza pateikt visu ko vēlējos, bet tas neliedza mīlēt tikpat stipri ar cerību, kas glābj dzīvību. Tā ir cerība, ka reiz spēsi mani ieraudzīt un varbūt reiz tu mani iemīlēsi, sadzirdot manu klusu čukstu ko sūta mana sirds..Kad iedomājos šo neīsto pasauli, tu biji pirmā un pēdējā īstenība.
Nekad vairs nebūs kā agrāk. Nekad manas domas neskars tavējās un tava sirds nedzirdēs manu. Manī ir daļa no cilvēka, ko nevēlies redzēt. Es redzu un jūtu sevī šo savu samaitāto daļu un vēlos no tās tikt atbrīvots un vēlos bez laika un telpas ierobežojuma mīlēt tevi tikai caur dvēselisko tā dāvājot brīvību savai dvēselei. Tā topot par ēnu, šai neīstai pasaule un atbrīvojoties no ķermeņa verdzības sajust pirmo ēnu sirdspukstu. Kā ēna būt tik tuvu klāt kā dzīvē būtu vēlējies. Tā ir ēnu mīla, kas naktī mīl kvēli. Neesot redzama, jūtama tā nespēj saņemt pieskārienu. Tā spēj būt  klāt un mīlēt tik vienu, vien lemts tai mūžīgi vienai mīlēt sapņu ēnās, klusi gaidot tevi savā ēnu karaļvalstī.

comments (0)

TOP

Wednesday, February 22, 2012

Vienas nakts stāsts..

Posted by Jānis


Nakts aust plašumā un tavā priekšā gaisma krīt ceļos un drūp. Visapkārt nakts un telpa, kad ieklausos savas sirds balsī, viņas līksmi sāpju runā. Tā ņem kā elpu manas sāpes maigi plaukstās sasildīt. Asaras un siržu smeldzi slēpju kā mazu putnu rokās. Aukstajā naktīs mazais putniņš meklē vietu, kur rast siltumu caur atmiņām par viņu, kaut labi zināja, ka divu dvēseļu sapnim bija jāmirst.
Mazajam putniņam vienmēr bija kāds kluss sapnis. Glabāja to sevī un nolēma, ka nekādā gadījumā nedrīkst pēc tā tiekties, jo tas visticamāk nav lemts, ja vien liktens pie tā aizvedīs. Iekšēji deva uzticības zvērestu šim sapnim par kāda satikšanu. Mainījās gadalaiki aizritēja gadi, līdz kādu dienu satika un iepazina viņu, radot abu kopīgo noslēpumu stāstu. [1]Visa viņas būtība tam likās tik pazīstama un labi zināma, it kā būtu  zinājis jau sen, būtu jau reiz saticis. Viņa iemiesoja visslēptāko un ideālāko priekšstatu par otra tēlu, kādu pazina un dziļi sevī gaidījis, sapņojis.
Neizteikts noslēpums, kas sākās ar sapni ir kā abu kopīgs atmiņu kamoliņš, kura pavedienu viņi, neuzdrošinājās pagarināt.  Viņam trūka ticība, ka, kas tāds ir iespējams, un tā vietā lai ticētu nojautai sevī, ka tā nav tikai  vienam, tas nekā nedarīja. Tā vietā lēnām sāka ienīst sevi, ienīst visu savu ķermeni, mēģinot tam sagādāt ciešanas, vēlējās reizēm, kaut tas, būtu savādāks, tāds, kas viņas tuvumā nebūtu tik necils, kaut mazliet līdzinātos tam patiesajam, ko vēlējās, lai saskati. Laikam ejot nebija vairs vakaru, kad nebūtu vēlējies, kaut būtu tevis mazliet cienīgāks, viņas izskata, vēl nozīmīgākas ne mazāk skaistās būtības priekšā.. Tas ir atmiņu kamoliņš, kas silda sirdi, par spīti visapkārt aizvien aukstākai ziemai.
                Savus spārnus dvēseles fragmentus tas guldīja par pamatu ligzdai. Citu skatieni ar neizpratni skaudību vēroja nezūdošo uzticību, ar kuru palika sargājot ligzdā vītu atmiņu pavedienu. Lai arī reizēm tas izdzirdēja melus, par viņa piedēvēto došanos citos būrīšos, tas nezaudēja ticību sev. Noglabājis spārnus, ne reizi necēlās citur, ne reizi acu skatiens nekavējās citur, kā vien tur tālumā, kur bija viņa, vēl klusi ticot un nepārkāpjot sev dotu solījumu un vismaz viņš zināja patiesību, par tā turēšanu.
Zemi pārņēma tumsa, ievadot nakti, kurā putniņš sirds salā plēsa zarus, kurināja uguni, lai sildītu ligzdā austo kopīgo pavedienu. Drīz atnāca ziemas elpa un zari apsniga zem sniega. Barga ziema saldēja mazās kājas, sala rokām tās padevās. Vairs nevarēja iet pēc zariem un sargāt sildošo uguni. Viņš palika tepat - atmiņu pavedienos vītā ligzdā. Sals laupīja tam kustības, liedzot turpināt aust pavedienu. Tomēr tas atrada veidu kā to darīt. Ar asarām diedza lēni, nesteidzīgi. Mazais putniņš vairs nejuta aukstumu. Tam bija kļuvis silti. To sildīja uzticība. Actiņas aizvēra ar domu par viņu un saldā miegā laidās. Rīts pienāca nomainot nakti, bet putniņš vairs nepamodās...
Ja tu atrodi mazu, maigu putna spalvu. Tā ir vēstule tev un tā saka tev:,,Domā par mani. Neaizmirsti mani. Atceries mani vienmēr, Vai vismaz atceries tik ilgi, līdz mazā spalva ir zudusi.
Tādēļ, ja atrodi mazu, maigu  putna spalvu. Tā ir tev..Pacel to un nes sev līdzi.

comments (0)

TOP

Subscribe to: Posts (Atom)