Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur jauni atklājumi, paver izziņas apvāršņus. Esam spējuši ,,pakļaut’’ dabu vairāk kā jebkad agrāk. Tā dzīvojam ilūzijā. Patiesībā ir pārāk skarba lai ieskatītos tai acīs. Vien retais to atļautos, vien retais spēj to pieņemt par nepatiesu, atceroties patiesās vērtības. Tik daudziem patīk runāt par attiecībām, rast savu definīciju mīlestībai. Negrasos apgāzt kāda definīcijas, vien ļaut aizdomāties, par lietām kas zaudējušas nozīmes.
Mūsdienu sabiedrībā vārdi izskan biežāk kā jebkad, mēs nedomājam par to nozīmi. Neatņemta dzīves sastāvdaļa ir internets, kas dod ikkatram rakstīt savas domas personīgajos emuāros. Tiešsaistes programmas kā Skype ļauj katru brīvu brīdi rakstīt par sevi otram. Uzskatām, ka tas ir ceļš uz attīstību, izaugsmi -sabiedrību ar augstāku pakāpi. Bet vai aizdomājamies par vārda spēku, cik bieži tevis rakstītais ir pārdomāts, atbilst paša pārliecībai, ko dzīvē kop. Lielākoties esot šādā informācijas plūsmā vairumam nav laiks izkopt sevi, tu lēnām sāc pārņemt masu vērtības kā savas. Vien retais spēj atteikties no tā. Fiziskas attiecības daudziem kļuvušas par normu. Devianti ir tie kas atturas, jo velta enerģiju citām lietām, izkopjot sevi, līdz spēs rast kādu ko gaidījis kopš pirmās mūža dienas. Bet sabiedrībā kā šī var rast kādu, kas nenovērtēs to ko vēlies sniegt. Tik bieži dzirdu sakām meklējam mīlestību. Nedomājot rakstot un sakot otram šos trīs vārdus.. Bet novazā vairākums šo vārdu nozīmi.
Pārāk ilgi esmu liedzis un šaubījies, ka ar mani nav kas kārtībā tā domājot, tagad redzu skaidri un no šī ceļa it neviens mani vairs nenovirzīs. Trīs vārdi, kas teikti par daudz, no mums tos dzīvē grib dzirdēt tik daudzi, bet tie ir sacīti par daudz . Nevienam neteikšu šos vārdus, ko skaļi neesmu sacījis, kaut reiz vēlējos teikt. Skaļi neteicu un neteikšu, šos vārdus, jo to nozīme ir zudusi. Tie paliks trīs vārdi, ko neteicu caur ķermeni savu.. Ieliku tajos dvēseli, un vien caur vienīgo skūpstu dāvāju tev. Trīs vārdi, ko man dvēsele teica klusi čukstot.