Es nebaidos krist ziemas saltajās skavās un mīlēt tās atnesto, jo zinu, ko tās nozīme glabā sevī. Tie citi, kas slēpjas saules melu siltumā baidās savas nāves, jo viņos mīt meli, kuriem vārdu bailes tie devuši. Viņi baidās atzīt, ka ķermenis ir grēks. Tas vēlas pieskārienu. Tas vēlas skatīt un just. To vēlas tikai ķermenis. Aizturi elpu, neelpo, aizver savas acis un neskaties, jo to vēlas vien tavs ķermenis. Ir tikai ķermenis un dzīvība, ko tas nevēlas atlaist brīvē. Uz tavām lūpām degta karsta atmiņa izdziest un tā iznīcības kvēle izgailo. Sirds vēl pēdējo reizi nopukst kā kluss čuksts dvēselei dāvājot brīvību, topot par ēnu, šai pasaulei, sajūtot pirmo ēnu sirdspukstu brīvu no ķermeņa verdzības.Atbrīvo savu dvēseli, lai tā nes ķermeni uz pazemes valstību, lai tā nes dvēseli tuvāk mūžībai...
Nemīli caur cilvēcisko būtību. Mīli caur dvēselisko, kurai nav laika telpas ierobežojuma.
0 comments:
Post a Comment