Zieds ir skaists,
kad tas uzzied. Tas ir tik skaists tomēr laužam to un paņemam to mums līdzi un tad
tas priecē mūsu skatienu, bet vien uz kādu mirkli. Otra skaistums ir kā zieds. Mēs nedrīkstam
būt savtīgi un lauzt to tikai lai uz īsu brīdi glabātu skatam. Tas ir jāsaudzē.
Arī tam pienāks gals un drīz tas vītīs, bet tas spēs līdz tam nodzīvot laimīgi
un tam ir pamats, jo tas mīl citu. Tas nemīl cilvēkus, jo tas mīl lidoņus, kas
nes tā skaistumu, bet tik daudzi to laupa nesniedzot neko vietā.
Nevainība ir kā skaistākais zieds, kas pieder mums no dzimšanas. Pirms
atdod to esi pārliecināts, ka zini, ka otrs to novērtēs. Lepojies ar to, ka
neviens tev nav pieskāries un atminies to ko kaut daudzi teiks savādāk.
Nevainība ir dārgums, kas dāvāts no dzimšanas. To atgūt vairs nevarēsi
nekad. Neuzticies nevienam, kas mēģina pārliecināt par ko citu. Ikreiz kad šaubas māc tavu prātu atceries to ka tu neesi viens. Starp mums ir arī tādi, kas nav ķermeņa vergi, kas glabā mīlestības patieso nozīmi. Tādēļ sargā to pie
sevis un neatdod kādam, kas to nenovērtēs.
0 comments:
Post a Comment