Tu biji kā nospiedums
Dzelmes liegajās smiltīs
Kas atbrīvoja kontinentus
No ostas miega važām
Un nav neviena, kas modinātu tā
Bet pirms modos
Tu biji jau prom
Atstājot vien smilšu graudiņus
Asas atmiņas manā
sirdī
Atstājot vienu asarās
Tajās, kas liek saulei
slīkt
Radot distanci
Kura dalīja sapni divos
Kas padarīja mūs svešus
Bet tas ir tikai ūdens
Kura debesszilumā
Tas šķita kā sapnis
Tas šķita kā sapnis
Mirklis rāms un viegls
Kas liek izelpot gaisu
Nomirstot tavos pieskārienos
Lai redzētu pasauli
Tavām acīm mūžīgi
0 comments:
Post a Comment