Sapņoju veroties pa logu, kur mēness vēju pieskāriens noņem sliežu smagumu pēc aizgājušā vilciena.Domas jautā: ,,Vai tām ir savs sākums un beigas ?''Bezgalīgas tās acīm šķiet, kaut tām ir savs sākums un beigas. Apbrīnas skatu pavadīt varu tās par to cik daudz smaguma tās iznes savas dzīves laikā. Teikšu tev to klusi... Nāves sliedes ved dzīves smagumu. Vilcienu sastāvi pildīti dvēselēm,kam dažāds likteņsvars. Tās dodās uz savu izvēles staciju. Apņēmības gaismotas tās pavadīs savu ceļu līdz sasniegs savu beigu sākumu. Kāds teiks, ka smagums tām uzkrauts par daudz un kāps pirms savas lemtās stacijas. Citas maldīsies nakts peronu tumsā, gaidot to otru izkāpjam. Dažādi to likteņi, bet vienādi ar savu vieglumu tās gulsies kā gulšņi zem nāves sliežu smaguma.
0 comments:
Post a Comment