Dienas, kas līdzīgas cita citai. Vēstules paliek bez atbildes, brīdī, kad atbalsts, un uzticība ir ļoti nepieciešams, lai visu izturētu. Pārdomas prātā liek atskārst kļūdu ko pieļāvu, neuzticoties lietām ko var nojaust. Intuīcija, jeb manā gadījumā priekšnojauta spēja reizēm nojaust notikumus, caur pēkšņu domu, vai kādu sapni, ko pareizi saprast un iztulkot. Kādam tā ir stiprāka, kādam vājāka vēl daudzi to sauc savādāk, vai arī nemana un neizmanto. Var diskutēt vai to rada izskaidrojams vai neizskaidrojams cēlonis(i), bet tā spēku negrasos noliegt, jo nereti nojauta izrādījusies pareiza, vienīgi ne vienmēr tai noticam, šovakar visspilgtāk mani pārņem mani pārņem atmiņas un nomāc sapnis, ko redzēju dažās jūlija naktīs, caur kuru nojautu, bet diemžēl neieklausījos tās vēstījumā.
Atgriežoties pie sava sapņa tajā redzēju ko dīvainu, kam nevēlētos ticēt, bet tas, bija pārāk īsti.. Tajā redzamais kā skaistākais jūras krasts, visticamāk manis zemapziņas iztēlotais mirklis, kur vislabprātāk vēlētos būt.. Mirklī, kad saule lēni saskārās ar jūru, rokas stiepiena attālumā pie apvāršņa, viss acumirklī mainījās. Visapkārt palika tumšs, un sākās neremdināma vētra. Tomēr tai cauri no jūras, nāca putns, ko varētu saukt par vētrasputnu, kas bija neparakstāmi skaists un mīļš, un šai sapnī es viņu pazinu, tas bija tas, kas vienmēr mani apciemo, un ļaujot pieskarties apbrīnot sevi, esot tuvumā pasargā mani no vētras posta. Tomēr šoreiz bija savādāk, viņš neļāva sev tuvoties, tā vietā izvairoties, liekoties auksts un neaizsniedzams, līdz apzināti plēsa ārā sev spalvu, ko iemeta vētras plosītā jūrā, kur tā kā kuģis peldēja uz savu beigu krastu. Tas ko spēju saprast mostoties, bet nevēlējos ticēt,.. ka pirms vasara būs sasniegusi savu galu, mani kāds sāpinās ar savu rīcību. Es nevēlējos tam ticēt bet sapnis kļuva par īstenību. Un šī vasara, ar katru aizejošo dienu kļuva par vientuļāko vasaru manā mūžā. Tomēr, ja spēšu iemācīties ieklausīties biežāk priekšnojautā, varbūt reiz arī man būs vasara, kad solījumi, kas uzturēti un doti, neraisa skumju prātu, aizvietojot tās ar ilgām pēc to piepildījuma, kas radīs vasaru par skaistāko gadalaiku manā sirds mūžā...
0 comments:
Post a Comment