Vēlu naktī, kad dienas steiga atkāpjas
Un saules stari pārkāpj apvārsni
Es domāju par tevi.
Domu spēku klusumā uzzīmēju zvaigznes
Lai mana vēlēšanas priekš tevis top arvien izgaismotāka
Lēni paceļu acis
Un zinu, ka vis būs labi
Pat kad saule riet
Šī dzīve
Kļūst par visu ko vēlies
Sapņi kļūst lieli
Bēdas ieraktas zem zemsegas
Nekad tev nav nepieciešams
Panest vairāk kā spēj noturēt
No rīta, kad modīsies
Sajutīsi dvēseles dzīlēs
Brīnumu mostamies
No maiguma mirkļiem,
No sirds mirkļiem
Tava un manējā
Pasaule sastāv…
Kaut mirkli liktenim nozagtu
Mūsu mīlestības brīnumā
Mana un Tavējā pasaule
Pastāvēja…
Followers
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
1 comments:
Brīnumiņaini skaisti!
Post a Comment