Atrodos es nomodā naktī
Skatoties kā ēnas veido stāstu
Stāstu kā sapnis skaistākais
Savos sapņos dzirdu tavu balsi klusi čukstot, jūtu tavu elpošanu jūtu tavu klātbūtni.
Sapņu ēnās es jūtu tavas lūpas, tik maigas kā siltas miglas pieskāriens. Mana sirds apstājās, lai dzirdētu es tavus sirdspukstus, lai dalītu šo mirkli.
Pašā tālākajā sapņu malā jūtu pieskārienu tavu, zeme pārstājusi griezties brīdis pieder mums.
Pamostos aizveru es vēlreiz savas acis, palieku nekustīgs mēģinot saklausīt, just tevi. Atveru acis redzu vien mākoņus slīdam uz zilās debess fona ..jūtas sevī. . Un jūtos tukšs kā zilas debesis, gaidot tevi skaistāko no mākoņiem
Sapņos ir vieta kur vēlos palikt, tā ir vieta kur vienmēr turu tevi savās rokās.
Vēlētos lai vienmēr tu būtu sapņos tālākajos, tomēr vēlētos lai tas nebūtu tik sapnis..
0 comments:
Post a Comment