Uz šodienu ir rakstītas daudz rindas, no kurām daudzas esam lasījuši. Katrreiz, kad tevis pieskāriens skar laika gaitā nodzeltējušās lapas, sajūti caur tām laika elpu, ar ko tās rakstītas. Kā nemainīgs likteņupes plūdums, tā rakstītais mūsu acīm saglabājis agrāk piedzīvoto. No vārdiem un rindām veidojas kāda jauna lappuse, kāda dzīvesstāsts. Caur domu pieskārienu lapām sajūti, kāda dzīvi izdzīvojam. Rakstītie dzīvesstāsti dažādi to garumā un nozīmē, vieno ar vienu valodu, zemi, kā vienotā grāmatā. Grāmatā, kuras lapas vēsta par piedzīvoto, paveikto caur ciešanām ar sāpju un mīlas asarām par Latviju.
Arvien biežāk mūsu prātus iezogas bailes, ka laikam ejot var pienākt diena, kad šīs grāmatas rindas netiks lasītas valodā, ko zinām un lapas pāršķirtas, ļaujot to burtiem lēni izdzeltēt mūsu skatam. Jau tagad pārliecināmies, ka to kas rakstīts ar tinti uz lapām varam apstrīdēt un interpretēt dažādi. Tomēr neaizmirsīsim to, kas rakstīts ar mīlestību uz sirdīm, paliek neizdzēšams mūsu skatam. Tādēļ mūsu veiktie darbi paliek nedzēšami rakstīti sirdīs, kas mīl mūsu vienīgo zemi, mūsu vienīgo valodu.
Neatstāsim tukšas lapas par mūsu laiku. Ikviens no mums var jau šajā mirklī paveikt to, lai pēc gadiem kāds cits izdzīvojot sajustu mūsu dzīvesstāstu, to, ko esam gatavi caur savu rīcību un darbu dot mūsu zemei, valodai, mūsu Latvijai. Ar vienu parakstu, ierakstīsim jaunu un nedzēšamu, pirmo no daudzajiem ierakstiem mūsu vēstures lapaspusēs. Dodies un paraksties referendumā par latviešu valodu no no 11. maija līdz 9. jūnijam.(papildus informācija meklē šeit)
0 comments:
Post a Comment