Šajā jau naksnīgajā stundā atmiņā atausa pāris rindas, kuras pirms kāda ilgāka laiku biju kur lasījis un tās lika aizdomāties par pāris lietām. Neatceros vairs tik precīzi, kur lasīju,jo pagājis kāds gads, bet vadoties pēc atmiņas pārrakstu un varbūt kādam tas liks aizdomāties, spēt ko mainīt pirms laiks vēl nav dzēsis tādu iespēju....
Divi jauni cilvēki satikās, pēc tam izšķīrās, iespējams pat īsti nesatikušies. Katram veidojas sava dzīve un tikai reizi pa reizei prātā uzpeld doma: ,,Varbūt es kļūdījos, varbūt tas ko reiz pametu kā nevajadzīgu lietu, bija manas dvēseles otra pusīte'' Tikai tad parasti ir par vēlu, kad dzīve ir nodzīvota. Gudri kļūstam tad, kad tā gudrība mums daudz vairs nespēj izlīdzēt. Atliek vairs skumjas pārdomas. Gadiem ziņkārīgi pētot ķermeni arvien tuvāk, smagi nopūšoties skatīties atmiņu attēlā tavā..
0 comments:
Post a Comment