Katrreiz, kad tevis pieskāriens skar laika gaitā nodzeltējušās lapas, sajūti caur tām elpu, ar ko tās rakstītas. Ar katru lapas pieskārienu sajūti, kāda dzīvi izdzīvojam. Uz šodienu ir rakstītas daudz rindas un šķirtas daudz lapas. Katra no tām rakstīta no vārdiem un domām, ko radam savas dzīves gaitā. Bet no visām šīm grāmatām, man nozīmīgas ir vien rindas, ko rakstīji tu pāršķirot jaunu lapu manā dzīves grāmatā. Rindās, kas rakstītas ar tavām rokām, palikušas nedzēšamas zīmes. Pieskaroties tām es turpinu sajust maigumu, ko man dāvāji, lasot tās jūtu draudzību, ko man sniedzi, redzot tās atminos skaistumu kās tās radījis.
Un pat ja reiz laikam ejot ir pienāk diena kad šīs grāmatas rindas netiek lasītas un lapas pāršķirtas un burti lēni izdzeltē mūsu skatam, tad atceries vien ,ka to kas rakstīts uz tinti ar lapām varam apstrīdēt un interpretēt dažādi, bet to kas rakstīts ar mīlestību uz sirdīm paliek neizdzēšams mūsu skatam. Tādēļ tevis sniegtā ir nedzēšami ierakstīta..
0 comments:
Post a Comment