Diena satumst
Lapās apklust vēji
Migla izretina atmiņas
Sēžu te viens un skumīgs
Smaidot solu klusi
Ka tu nāksi
Kad saule rietēs
Sapņu pieskārienu sajūtot
Jūtu tavu klātbūtni tuvojamies
Nevēlos vairs ko vairāk
Kā iemigt ar lūgšanu par savu mīļoto sirdī,
Lapās apklust vēji
Migla izretina atmiņas
Sēžu te viens un skumīgs
Smaidot solu klusi
Ka tu nāksi
Kad saule rietēs
Sapņu pieskārienu sajūtot
Jūtu tavu klātbūtni tuvojamies
Nevēlos vairs ko vairāk
Kā iemigt ar lūgšanu par savu mīļoto sirdī,
Lai nepamet laime viņas daiļo klātbūtni.
2 comments:
Čaks iekšā sēž
Tiesa, bija sajūta, ka neapzināti esmu pārrakstījis kaut ko, kas senāk lasīts un dziļi iespiedies atmiņā, tagad sapratu ko..
Post a Comment