Zem tilta starp pilnmēness sapņiem
Mēnesgaismā slīkst norakta nakts
Klusi kā pērno kastaņu auglis
Izteiktās vēlēšanas trūd atvaros
Kāds vēro: cilvēces izsmēķi staigā
Mēnesstari izdeg pilsētas gaismās
Glāstot saceltos ilūzijas cietokšnus
Civilizācijas uguns mēles
Veldzējas savās tuksneša lietuslasītēs
Uz tilta starp diviem pilnmēness sapņiem
Kā nepabeigti stāsti kapakmeņos
Cilvēces cerība ird kā dzērves kliedziens
Kastaņiem vēl nebija nokrituši sapņi..